Padomā par savu ārējo izskatu
Pirmais iespaids par cilvēku rodas tikšanās pirmajās 30-40 sekudēs. Draudzīga sejas izteiksme, dabiskums, kārtīgs, prezentabls ārējais izskats - šie ir būtiskākie faktori, kas raisa sarunu biedra simpātijas. Darba tikšanās reizēs svarīgi ievērot lietišķu stilu, taču nevajag arī pārspīlēt. Sievietei noteikti jāsaglabā sievišķīgums, piestāvēs, ja apģērbā būs “rozīnīte”, kāda īpaša detaļa. Tiesa, jāuzsver arī, ka gadījumi ir ļoti dažādi. Reiz kāda dāma, kas kandidēja uz finanšu direktora amatu, ieradās uz darba interviju tērpusies kleitā bez piedurknēm, vaļā palaistiem matiem, kas sniedzās līdz viduklim. Intervija bija veiksmīga, jo intervētājs uztvēra sievieti nopietni viņas adekvātās izturēšanās, nosvērto atbilžu un profesionalitātes dēļ. Nebija pat mazāko mājienu, ka saruna varētu notikt koķeti.

Neizturies augstprātīgi
Darba intervijā tu piedalietie, lai prezentētu sevi, pārdotu sevi, ja tā var izteikties. Esi komunikabls/-a, atsaucīgs/-a, labprāt atbildi uz jautājumiem. Piemēram, frāze “izlasiet manu CV, tur viss ir rakstīts” nenāks tev par labu. Ir bijuši gadījumi, kad intervija turpinās vien 5 minūtes, jo,spriežot pēc pieredzes, bija atbilstošs kandidāts, bet izvēlējās nepareizu stratēģiju sevis prezentēšanai. Ieradās, ērti, bravūrīgi iekārtojās krēslā un ar visu savu izturēšanos nodemonstrēja, ka tas ir viņš, kurš te tagad novērtēs kompāniju, nolems, vai vēlas te strādāt. Viņš uzreiz paziņoja, ka viņam esot vairāki varianti, kur strādāt, un pajautāja, ar ko dotā kompānija varot viņu pārsteigt… Potenciālā darba devēja finanšu direktors piecēlās un aizgāja, intervija bija galā.

Esi gatavs/-a dalīties ar informāciju
Intervijas laikā izturies laipni, esi atklāts/-a un gatavs/-a dalīties informācijā. Ir pieredzēti gadījumi, kad kandidāts nevēlas atbildēt uz jautājumu, apgalvojot, ka tas ir komercnoslēpums, lai gan patiesībā šāda informācija publiski pieejama. Šāda rīcība var samulsināt darba devēju. Tiek rekomendēts arī neapvainoties, ja intervijas laikā ir jautājumi par kandidāta privāto dzīvi. Ja, piemēram, jaunai kandidātei jautā, vai viņa ir precējusies, cik viņai bērni un kas viņus pieskatītu, ja viņi gadījumā saslimtu, labāk to uztvert ar sapratni. Darba devējam ir būtiski saprast, cik pastāvīgs darbinieks būs intervējamais. Jāpiebilst gan, ka mēdz būt arī situācijas, kad kandidāts par savu privāto dzīvi stāsta pārāk daudz, pasaka ko tādu, kas konkrētajā gadījumā ir pilnīgi nevietā. Kandidātam jāprot novērtēt un saglabāt mēru.

Tēmas pirmo daļu LASI ŠEIT .

Avots: forbes.ru