Pats pirmais padoms - sagatavojies!
Nevar doties uz darba interviju kā uz laimes spēli. Svarīgi ir kārtīgi sagatavoties - izstudēt par potenciālo darba devēju pieejamo informāciju un, ja iespējams, atrast ziņas par cilvēku, kurš tevi intervēs. Tāpat ļoti nozīmīgi ir pārdomāt, kādā veidā intervijā prezentēsi sevi, ko teiksi, kādas atbildes sniegsi uz iespējamiem jautājumiem u.t.t. Potenciālā darba devēja pienākumos obligāti neietilpst uzdevums iepriekš noskaidrot detaļas par intervējamo, visa atbildība par to, kā sevi parādīt, radīt pieklājīgu iespaidu gulstas uz darba meklētāju. Jāpiebilst, ka nereti novērotas situācijas, kad būtībā lielisks kandidāts intervijā izgāžas tikai tāpēc, ka nebija iepriekš kārtīgi sagatavojies. Jāsaprot, ka pirmo iespaidu nav iespējams radīt divreiz.
Sāc ar sarunu par neko
Ja iespējams, sarunas sākumā parunājies par neko - laika apstākļiem, sastrēgumu, kas gadījās ceļā uz interviju, izsaki kādi komplimentu par biroja iekārtojumu, uzslavē lielisko skatu, kas paveras pa logu, piemini, teiksim, kādas populāras sporta komandas panākumu aizvadītajās dienās u.tml. Šāds ievads noteikti palīdzēs atbrīvoties jeb "salauzt ledu". Turklāt, arī tev pašam/-ai šāda saruna ļaus nomierināties, iejusties vidē un neuztraukties intervijas turpinājumā. Jāpiebilst, ka ievadsarunai labāk neizvēlēties tādas tēmas, par kurām tev un sarunu biedram var atšķirties viedoklis - piemēram, politku.
Raugies, lai saruna nekļūst par monologu
Nebūs pareizi, ja uzreiz no A līdz Z klāsi vaļā savu sagatavoto runu. Sākumā ieklausies sarunu biedrā un centies iespējami labāk saprast, uztvert, kādu cilvēku kompānija meklē, kādām prasmēm un rakstura īpašībām jāpiemīt darbiniekam, kas tiek meklēts. Intervijas turpinājumā, attiecīgi, mēģini iespējami labāk prezentēt sevi, saskaņā ar secinājumiem, ko izdari, kad esi uzzinājis/-usi, kāds darbinieks tiek meklēts. Ir pat aprēķināts, ka ieteicamā attiecība intervijas sākumā ir: 80% klausīšanās, 20% runāšana. Ļoti izplatītas ir situācijas, kad stresa situācijā kandidāts sāk daudz stāstīt, taču ne to, ko no viņa cenšas uzzināt. Tādējādi var rasties reāla situācija, kad darbs netiek dabūts tikai tāpēc, ka tu neprati salikt pareizos akcentus un darba devējs nemaz neuzzina, ka tev tiešām ir attiecīgās prasmes un īpašības, kuras viņš meklē.
Avots: forbes.ru