Lai kādi būtu mūsu sapņi, mēs vienmēr dzirdam pulksteņa tikšķus. Mūsu ģimene, draugi, pat plašsaziņas līdzekļi liek mums uztraukties, kad mēs beidzot nonāksim "tur" un kāpēc gan vēl joprojām tur neesam nokļuvuši. Taču panākumiem nav vecuma ierobežojumu. Tie prasa tik daudz laika, cik vajadzīgs, un, tos sasniedzis, cilvēks neattieksies no panākumiem tāpēc vien, ka nav īstajā vecumā. "Ir cilvēki, kas ir pārāki par mani, un ir tādi, kurus es neņemu vērā. Tā es jūtos," atzīst paziņa, kurš strādā reklāmas jomā. "Es sev pārmetu, ka nebiju tur, kur man gribējās, un cietu no tā katru dienu, it kā būtu saņēmis personisku pazemojumu. Es nelepojos ar to, ko darīju. Ja kāds man vaicāja ar ko es patiesībā nodarbojos, tad es izdomāju fiktīvu darba aprakstu." Kā atzīst reklāmas speciālists, ka viņa nozarē "nenodarbojas ar neko citu kā tikai ar uztveri. Mēs neražojam labākus peļu slazdus, mēs vispār neko neveidojam no jauna. Mēs pārdodam uztveri, un mūsu darbi ir īsta percepcija. Man šķita, ka es dzirdu pulksteņa tikšķus, un katra diena mani veda arvien tuvāk neveiksmei." Viņš lūdza palīdzību personāla konsultantei, un viņa pavaicāja, ar ko tad viņš patiesībā sacenšas un kāpēc. "Kad es atzinos, ka, manuprāt, sacenšos ar pilnīgi visiem, jo gribu tikt uzņēmuma virsotnē, viņa man teica: "Nu, ja tu nonāktu uzņēmuma "galvgalā", tad tu sāktu sacensties ar citiem uzņēmumiem - lai kļūtu varenāks par tiem." Būtībā viņa man lika saprast, ka nav nekādas iespējas uzvarēt šajās sacensībās un ka es varu vai nu atslābt un vienkārši baudīt braucienu, vai turpināt joņot pa galvu pa kaklu turp, kur man nav izredžu nokļūt." Viedoklis mainījās. "Tagad es veltīšu uzmanību tam, lai darītu darbu tik labi, cik vien tas ir iespējams, un es zināšu, ka esmu sasniedzis mērķi, kad tas būs noticis."

Vecums nav saistīts ar cilvēku nodošanos savam darbam un ar izpildījuma kvalitātes pakāpi.

Tuuli un Karisalmi, 1999

Autora lapa: www.enjoy24.lv

Lai kādi būtu mūsu sapņi, mēs vienmēr dzirdam pulksteņa tikšķus. Mūsu ģimene, draugi, pat plašsaziņas līdzekļi liek mums uztraukties, kad mēs beiamdzot nonāksim "tur" un kāpēc gan vēl joprojām tur neesam nokļuvuši.