Latviski ‘sharing know-how’ varētu tikt tulkots, kā ‘dalīties pieredzē – kā’.  Spēja dalīties pieredzē vistiešākajā mērā raksturo uzņēmuma iekšējo kultūru un darbinieku savstarpējās attiecības. Ja darbinieki savā starpā dalās ar pieredzi, kā paveikt uzdevumus efektīvi; dalās ar pieredzi par pieļautajām kļūdām un kopīgi domā risinājumus projektu mērķu sasniegšanai, tas parāda komandas efektivitāti, izslēdzot iekšējo konkurenci. Tātad, ko ir svarīgi ņemt vērā strādājot pie talantu vadības stratēģijas ceturtā soļa? Pirmkārt, analizēt un objektīvi novērtēt uzņēmumā pastāvošo kultūru, sākot ar darbinieku savstarpējām attiecībām. Vērojiet, vai darbinieki ikdienā viens ar otru sasveicinās tiekoties liftā, kāpnēs vai ednīcā. Novērtējiet darbiniekus dialoga laikā; kāda ir ķermeņa valoda, kur tiek vērsti skatieni, liktas rokas u.tml. Ķermeņa valoda ļoti daudz spēj pastāstīt par darbinieku attiecību līmeni. Var novērot, vai darbinieki jūtas komfortabli runājot viens ar otru, vai saruna vairāk izskatās pēc “Laidiet taču mani prom! Kad mēs beidzot beigsim runāt!”, pēc kuras darbinieki pazūd katrs pie sava darba galda. Veiciet darbinieku aptauju par apmierinātību ar darbu, uzsvaru liekot uz darbinieku savstarpējām attiecībām. Otrkārt, vērtējot kultūru ir vērts pievērst uzmanību, cik ilgā laikā darbinieki reaģē viens uz otra uzaicinājumu palīdzēt un, vai darbinieki vispār viens otram jautā pēc palīdzības? Ja darbinieki nejautā pēc palīdzības, tad jāsāk ar to, ka tas nav efektīvs komandas darbs un jebkuru veikto uzdevumu gala rezultāts, lai arī tas būs labs, tas nebūs labākais no visiem iespējamajiem. Par cik jebkura veiksmīga uzņēmuma pamats ir efektīva komanda, tad būtu lieki teikt, ka “es varu tikt galā arī bez komandas palīdzības!” Ja esam daļa no uzņēmuma, tad esam daļa arī no komandas. Ieviesiet uzņēmumā nelielus pasākumus, kuri attīstītu komandas veidošanos. Vadītāji drīkst darbiniekiem uzlikt uzdevumus, kuru izpildei tiem obligāti būtu nepieciešamība iet un konsultēties ar citiem darbiniekiem. Izaiciniet komandu! Lieciet darbiniekiem savā starpā dalīties ar zināšanām! Ja drīkstu paust savu personīgo viedokli, tad gribētu aicināt uzņēmumu komandas ieskatīties rietumu praksē. Pastāstīšu jums piemēru no savas dzīves par efektīva komandas darba pieredzi Vācijā. Aizvadītajā gadā piedalījos konferences organizēšanā Rotenburgā, netālu no Minhenes. Starptautiskās konferences organizētāju komandu  pārstāvēja dažādu valstu pārstāvji un man bija dota iespēja sastrādāties ar vācu kolēģiem. Situācija pavisam vienkārša, viens no mūsu uzdevumiem bija noorganizēt raitu un efektīvu ēdināšanas sistēmu conferences dalībniekiem , jo, pirmkārt, visi dalībnieki dodas pusdienās vienā laikā un, otrkārt, kopējais dalībnieku skaits ir tuvu pus tūkstotim. Lai atrastu ātru risinājumu neviens necenšas būt gudrākais, bet katram ir iespēja izteikt savu viedokli, kā risināt šo jautājumu. Kad ir nolemts par risinājumu, komanda turpina savā starpā komunicēt un lūdz viens otram pēc palīdzības pat sīkos uzdevumos. Konsultējas viens ar otru, tādejādi saglabājot atmosfēru atvērtai komunikācijai un komandas garu sadarbībai, neradot iekšēju konkurenci. Komunicējot nav bail griezties pēc palīdzības pie kolēģiem pat paša vienkāršākā jautājuma ietvaros. Novēroju paradoksu, ka komandas pārstāvji individuāli savā starpā komentēja, ko katrs dara pašalaik un skaļi plānoja uz priekšu tālākās veicamās  darbības, tad kāds kolēģis izdzirdot komentāru steidzas dalīties pieredzē par līdzīgu situāciju un risinājumu cita projekta ietvaros. Super! Un, jāteic, ka ieviestais risinājums un sistēma bija ideāla. Nepilnu 40 min laikā konferences dalībnieki bez drūzmēšanas bija saņēmuši sev vēlamās pusdienas. Rūpējaties par uzņēmuma iekšejo kultūru. Radiet darba vidi, kas rosinās savstarpējo attiecību noturību un darbinieku atvertību palīdzēt un dalīties pieredzē – kā!