Blogs

Prakses vieta uzņēmumā.Vadītāja viedoklis.

Izlemjot par oktobra numura tēmu – praktikantu darbs uzņēmumā, uzreiz nāk prātā aktīvā un enerģiskā izdevniecības „Iespēju grāmata” vadītāja Eva Savele-Gavare, jo viņas pieredze darbā ar praktikantiem mērāma vairākos simtos! Sākot interviju vēlos uzzināt, kāda ir viņas galvenā motivācija strādājot ar praktikantiem, un, ko viņai nozīmē praktikantu palīdzīgās rokas? Kad mācījos skolā, es sapņoju kļūt par skolotāju, taču kad izaugu, sapratu, ka tas nebūt nav mans aicinājums, un man nemaz nepatīk strādāt ar maziem bērniem. Kādu reizi man radās izdevība vadīt pieaugušo kursus, kas nāca uz kursiem ieinteresēti un gribēja mācīties. Tad arī sapratu, ka tā nu ir lieta, kas man patīk! Praktikantu ievadīšana darba tirgū man ir kā tāds pašrealizācijas process. Man patīk sajūta, ka es varu cilvēkam iemācīt un pastāstīt ko jaunu. Viņš atnāk pie manis mazs un zaļš, bet kad aiziet, ir jau cilvēks ar reālu darba pieredzi. Un vēl viens būtisks iemesls, kāpēc ņemu praktikantus, ir tas, ka atceros savu pieredzi „vāveres ritenī”, kad tu nevari dabūt darbu, jo nav pieredze, bet pieredzi nevari dabūt, jo nav darba... Ņemot praktikantus es ļauju viņiem gūt reālu pieredzi vēl pirms viņi iestājas darba tirgū. Kāds, tavuprāt, ir visefektīvākais veids, kā atrast labu praktikantu? Pašos pirmsākumos, kad uzņēmums ar to nekad nav nodarbojies, primārais, ko vajadzētu izdarīt ir reģistrēties portālā: www.prakse.lv  - tas ir aktīvākais portāls, ko lielākoties izmanto gan skolas, gan praktikanti, gan uzņēmumi. Savā uzņēmumā praktikantus ņemu jau četrus gadus, līdz ar to man meklēšanas process atkrīt, jo praktikanti mani atrod paši. Nāk tie, kas pirms tam bijuši mazajās praksēs, nāk tādi, kam te ir bijuši draugi vai paziņas vai pēc citu atsauksmēm. Arī pašas skolas jau zvana un prasa, vai nav vēl kāda vietiņa? Starp citu, nāk arī ļoti daudz brīvprātīgo praktikantu, kam nevajag obligāto skolas praksi. Viņi vienkārši grib iemācīties kļūt par vērtīgiem darbiniekiem. Kā tu saproti, vai praktikants, kurš atnācis būs gana labs, lai paveiktu tevis iecerētos uzdevumus? Es ļoti maz šķiroju cilvēkus pēc kaut kādiem parametriem, prakses vietu pa lielam dabū tie, kas atnāk pirmie. Mums nav atlases konkursi, jo katram ir jādod iespēja! Ir bijuši gadījumi, kad atnāk cilvēks, kas tiešām nevar saprast, kā ticis līdz 4. kursam, bet es vienalga dodu iespēju. Es uzskatu, ka pirmkārt man ir dota iespēja viņam iemācīt, otrkārt - zinot to, kā citos uzņēmumos veic atlases procesus, manī nostrādā humānā puse, un šķiet, ja es viņam neiedošu praksi, kurš tad? Un atstāt cilvēku bez diploma tikai tāpēc, ka viņš ir nedaudz savādāks un nav varējis atrast praksi, šķiet muļķīgi. Cik ilgu laiku parasti praktikanti darbojas pie tevis? Katram it kā ir savs prakses laiks, ko nosaka skola. Bet ar šo sezonu es ņemu praksē tikai tos praktikantus, kas ir gatavi nākt praksē ne mazāk kā 6 mēnešus. Tas tāpēc, ka mēneša laikā praktikants knapi saprot, kur viņš vispār ir nokļuvis. Prakse beidzās un viņš aiziet. Tu esi iztērējis laiku, bet ne viņš pats īsti ir kaut ko ieguvis, ne pašam kāda jēga... Lai cik cēli mērķi būtu vadītājam, tomēr galvenā doma vienmēr paliek tā, ka viņš no praktikanta arī kaut ko iegūs. Es sagaidu, ka pretī būs kāds reāls, izdarītais darbs. Pastāsti, kā tu organizē praktikantu darbu? Vispirms noteikti vadītājam pašam priekš sevis detalizēti jāuzraksta praktikantam uzticētos pienākumu saraksts, kas prakses laikā jādara. Otrkārt, ir labi, ja praktikantu pieliek kādam „astē” un viņš paskatās, kā uzņēmuma darbības process notiek realitātē. Attaisnojas, ja tu uztici praktikantam gatavu, veicamu uzdevumu, nevis viņš tev palīdz veikt dažādus sīkus darbiņus. Viņi ļoti ātri iemācās un saprot, ko nozīmē reālā darba vide. Kamēr tu ar praktikantu ņemies kā vistu māte ar cāļiem, viņi sevi tā arī uztver - kā mazu, nenozīmīgu praktikantiņu, un tālāk par tikko uzdoto viņi neredz. Kad man praktikantu kļuva vairāk un pietrūka laika ar katru ņemties, tad sapratu, ka jāmaina darbošanās stils – tagad iedodu ideju, konkrētus darbus ceļā uz tā realizēšanu, nospraužam termiņu  tas kā viņš ko dara un dabū gatavu –īstenībā mani vairs neinteresē... Tanī brīdī, kad saņēmis lielo uzdevumu, praktikants saprot,  ka nu būs ziepes, un, ja viņš uzdevumu nepaveiks, viņam būs slikta atsauksme, tad dīvainā kārtā... viņi sāk domāt! Mini kādu prakses darba piemēru... Piemēram, Veselības mēnesis molā. Viss, kas ir saistīts par un ap veselību. Kas tur notiek –  tā ir viņu brīva iniciatīva un interpretācija. Man galvenais, lai noteiktajās dienās, konkrētajās stundās Molā notiktu pasākumi, kas saistīti ar veselīgu un tiktu izklaidēta, izglītota un informēta tauta. Izklausās nopietns uzdevums praktikantam! Kā tu kontrolē šāda vērienīga pasākuma organizēšanas procesu? Tikai reizi nedēļā pieprasu atsaites. Atšķirība ir tā, ka es praktikantam uzdodu konkrētu ideju, bet tālāk savā prātā to neģenerēju. Jo tad es izdomāju kaut ko vienu, bet praktikants kaut ko pavisam citu un sākās nesaskaņas. Ja uzdodu kādu darbu, tad cenšos tā izpildē pārāk neiejaukties. Ir sapulce, ir atskaite, kurā praktikants izstāsta, kas ir padarīts un kas ieplānots. Kad viņš stāsta par saviem plāniem, tad jau ir skaidrs, kurā virzienā viņš domā un, ja tu jūtu, ka "brauc galīgi grāvī", tad pastutēju no tā āra. Vai gadās arī, ka liec praktikantiem no dažādām skolām sadarboties un realizēt kādu projektu kopīgi? Praktikanti netiek šķiroti ne pēc skolām, ne kursiem, ne kādiem citiem kritērijiem. Kad tiek veidotas darba grupas, ne vienmēr grupas vadītājs ir augstāks pēc izglītības vai pieredzes. Nē, mums ir bijušas darba grupas, kuras vada kā reizi mazie un grupā sēž pat maģistra studiju praktikanti. Kāpēc tā? Tāpēc, ka vadīt dodu tam, kuram tas ir pa spēkam. Komandas darbs ir būtisks tāpēc, ka ir jāiemācās sadarboties, jāiemācās ieklausīties un rēķināties ar to, ka ir vēl kāds viedoklis. Ir jāsaprot, ka viens nav cīnītājs, bet spēks ir komandā! Kā noformē juridiskās attiecības ar praktikantiem? Ar skolām parasti tiek slēgts 3-pusējais līgums. Tie, kas nāk brīvprātīgi – tiem formējam brīvprātīgā praktikanta līgumu. Šāds līgums ir svarīgs, jo pirmkārt jau man grāmatvede neļauj nevienam uzturēties ofisā, ja nav līgums. Bet arī praktikantu tas pietur, jo brīvprātīgā prakse nenozīmē, ka  nav nekādu saistību!  Man parasti ir puse uz pusi- gan skolas un brīvprātīgie praktikanti. Nevaru teikt, ka skolu praktikanti būtu labāki vai otrādāk – viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka. Ja viņš nāk ar mērķi iemācīties, viņš darīs visu, lai iemācītos, pretējā gadījuma tur nekas tur nebūs. Kā ir ar prakses atskaitēm, atsauksmēm, rekomendācijām un citiem dokumentiem? Dažās skolās ir speciāli aizpildāmas atsauksmju lapas, kur ir novērtējumu skalas, praktikantu vērtējumi dažādās variācijās... es bieži vien atsauksmi rakstu brīvā formā, kur norādu reālo praktikanta vērtējumu uzskaitu, kāda bijusi mūsu sadarbība, ko viņš ātri apguvis, raksturoju pašu praktikantu , kā arī sniedzu rekomendācijas, ieteikumus, novērtēju viņa iespējas darba tirgū, norādu arī trūkumus skolas programmai. Visas atsauksmes rakstu reālas kādam netiek labāka atsauksme tikai tāpēc, ka darbojoties esam kļuvuši draugi. Vai prakses laikā praktikantiem ir jāmaksā? Sāksim ar to - ko nozīmē prakse? Tas ir mācību periods! Par izglītību mēs visi maksājam, arī paceļot kvalifikāciju, neviens mums par to nepiemaksā. Prakse – ir mācību process, un praktikantam ir jāpriecājas, ka viņam par šo mācību periodu pašam nav jāpiemaksā! Uzņēmuma vadītājs tērē savu laiku, enerģiju, resursus, sniedz spēju mācīties un iegūt darba pieredzi, kas viņam ir tik ļoti nepieciešama. Protams, prakses noslēgumā varam izvērtēt vai vienoties par atsevišķām naudas summām, procentiem, ja, piemēram, ir realizēts kāds apjomīgs projekts un praktikanta  darbošanās rezultāts ir nesis uzņēmumam finansiālu labumu. Runājot par naudas lietām, dīvainā kārtā pieredze pierāda pretējo. Kamēr praktikants nāk uz praksi ar mērķi mācīties, apgūt un zināt, viss ir ideāli. Tiklīdz kā tiek iepīta nauda, viss sabojājās. Ja praktikantam samaksā mazu naudu, tad viņam psiholoģiski rodas komplekss. Tāpēc man ar praktikantiem prakses laikā runa par naudas lietām vispār nepastāv. Ja kāds jautā – tad saku, kad noslēgsies prakse, izvērtēsim paveikto un tad skatīsimies, kas ir reālais ienesums un cik reāli no tā var samaksāt. Ko tu ieteiktu citiem uzņēmējiem izvēloties ņemt darbinieku vai praktikantu? Paņemt gatavu darbinieku nozīmē paņemt cilvēku, kurš jau ir ielikts kādā konkrētā rīcību rāmī un ārpus šī rāmja nemaz negrib vairs skatīties. Toties praktikants ir enerģijas un entuziasma pilns, viņš ir spējīgs ļauties risinājumu meklēšanai, mācīties, no viņa var dabūt daudzreiz vērtīgākas lietas. Es neņemtu darbā cilvēku ar pieredzi, bet mācītu pati savā skolā. Man vajag, lai darbinieks strādāt tā, kā man vajag. Atnākot praksē cilvēks rēķinās ar to, ka viņam neviens par to nemaksās, viņam sevi ir jāpierāda un viņš zina, ja labi sevi pierādīs, viņu paņems darbā .Savukārt es prakses laikā lieliski redzu, vai varu ar viņu sastrādāties. Rezultātā, nevienu nesāpinot, var pieņemt atbilstošu lēmumu.

<  Atpakaļ

Ar e-pastu

Reģistrācija

Aizmirsu paroli

Ierakstiet savu lietotājvārdu, un jaunā parole tiks nosūtīta uz Jūsu e-pastu, ar kuru reģistrējāties.

Uzzini pirmais

Piesakieties jaunumu saņemšanai e-pastā:

www.enjoyrecruitment.lv izmanto sīkdatnes (cookies), kas saglabā informāciju par Tavu mājaslapas apmeklējumu. Dati ir anonīmi, tie palīdz mums uzlabot mājaslapas un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Sīkāk par Sīkdatnēm un Privātuma Politiku