Organizācijai, kuru var dēvēt par lielu, ir jālūdz darbinieki attiekties no individualitātes un strādāt grupā. Tur īsti nav vietas dažiem dzīves aspektiem, kas varbūt jums pašiem ir būtiski, piemēram, reliģiskā pārliecība vai kultūras tradīcijas. Spēja darbavietā padarīt šīs lietas mazsvarīgas ir ieguvums visai jūsu organizācijai, jo, bez šaubām, dažbrīd jūsu uzskati un tradīcijas nonāks konfliktā ar pārējo viedokli, un līdz ar to nebūs iespējams sasniegt neko vairāk kā tikai strīdus par rotājumiem un etnisko ēdienu relatīvo pārākumu. Tomēr šo lietu nozīmes pazemināšana darbavietā nenozīmē, ka tā ir jādara arī mājās. lai saprastu, ka dzīvē ir veicies, mēs nedrīkstam domāt, ka esam atteikušies no daudz kā, kas mums šķiet patiesi svarīgi. Citādi - ko gan mēs īsti esam sasnieguši? Tie, kuri ir apmierināti ar saviem sasniegumiem, zina, ka viņi nekad nespēs atteikties no saviem uzskatiem, paradumiem un vērtībām, kas tiem ir svarīgas. Viņi to visu vienkārši aktualizē ārpus darba laika. "Tie, kuri pauž vislielāko apmierinātību ar savu dzīvi un panākumiem darbā, tiecas par sevi veidot divējādu viedokli. Viņi sevi redz kā spējīgus, uz komandu orientētus cilvēkus darbā, bet mājās - kā kultūras un garīgajā ziņā pilnīgi citus cilvēkus. Tie, kuri upurē savu personisko pārliecību un izcelšanos, galu galā pauž par vienu trešdaļu zemāku apmierinātību ar saviem darbiem un gandrīz par divām trešdaļām mazāku apmierinātību ar savu dzīvi."

Franklin and Mizell, 2005

Tie, kuri pauž vislielāko apmierinātību ar savu dzīvi un panākumiem darbā, tiecas par sevi veidot divējādu viedokli. Viņi sevi redz kā spējīgus, uz komandu orientētus cilvēkus darbā, bet mājās - kā kultūras un garīgajā ziņā pilnīgi citus cilvēkus. Tie, kuri upurē savu personisko pārliecību un izcelšanos, galu galā pauž par vienu trešdaļu zemāku apmierinātību ar saviem darbiem un gandrīz par divām trešdaļām mazāku apmierinātību ar savu dzīvi.