Pārāk sagatavoti kandidāti darba intervijā liecina par to lielo vēlmi stāties darba attiecībās. No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo tādējādi darba devējs var atlasīt augsti motivētus darbiniekus, taču personāla atlases speciālistiem tas var radīt galvas sāpes, jo jāatšķir kandidāta patiesais profils no uzliktās ‘maskas’. Viena no galvenajām pazīmēm pārāk sagatavotiem kanidātiem ir monologa stāstījumi neievērojot loģiskās pauzes. Protams, plaši stāstījumi var būt arī liecinieki kandidtāta pārlieku lielai nervozitātei. Šādos gadījumos personāla atlases speciālistiem būtu jārīkojas taktiski, uzdodot jutājumus, kuri kandidātam liktu, pirmkārt, nomierināties un, otrkārt, ievirzītu kandidātus runāt par tematiem, kurus nav iespējams sagatavot. Galvenokārt šādi temati ir fokusēti uz savstarpējo attiecību veidošanu vai kandidāta aizraušanos. Savstarpējo attiecību veidošanas jautājumus ir svarīgi uzdot kandidātiem, kurus atlasāt darbam komandās. Tie varētu būt projektu vadītāji, dažādu darba grupu vadītāji, koordinatori u.tml. Ar kandidātu runājot par tā aizraušanos ir visvieglāk to atbrīvot no samocītām atbildēm. Personāla atlases speciālistiem ir svarīgi zināt, ko kandidāts tiešām domā un jūt, nevis dzirdēt atbildes, kuras speciālistiem varētu patikt visvirāk. Personāla atlases speciālisti kandidātiem var jautāt izstāstīt stāstus par dažādām dzīves situācijām; situācijām, kuras iepriekšējā darba pieredzē likušās pozitīvas; kuras situācijas devušas iespēju mācīties ko jaunu; situācijas, kurās visvairāk ir noderējušas vienas vai otras prasmes un personīgās īpašības. Darba intervijā pats svarīgākais ir radīt atmosfēru uz kuras bāzes gan atlases speciālists, gan kandidāts spēj atraisīties un dalīties ar patiesu informāciju, redzēt kandidāta patiesās emocijas un viedokli. Tas ir viens no efektīviem veidiem, kā atrast piemērotāko kandidātu izvirzītjai pozīcijai.