Balstoties uz pētījuma rezultātiem un informāciju, kura citēta autora Ravi Tangri grāmatā „Stress Costs, Stress-Cures”, stress ir atbildīgs par sekojošiem ar darbu saistītiem gadījumiem:
- 19 procenti darba kavēšanas
- 40 procenti apgrozījuma
- 30 procenti ilgtermiņa un īstermiņa darbnespēja
- 10 procenti medikamentu plāna izmaksas
- 60 procenti no kopējo darba traumu skaita
- kopējās izmaksas darba ņēmējiem sakarā ar stresu
Kopumā ir aprēķināts, ka 80 procenti veselības aprūpes izmaksas ir balstītas uz stresu. Apskatīsim, kādi darba apstākļi ir cēlonis stresam darbā:
Pārslodze. Acīmredzami, pārāk liels darba apjoms izraisa stresu. Taču darbinieki cieš arī tad, ja darba uzdevumi ir neskaidri vai slikti pārvaldīti. Absolūtam līderim un komandas vadītājam ir jāspēj cieši monitorēt mehānismi un darba procedūras, kā arī apdomīgi jānosaka darba apjomi.
Nepārtraukti darba traucējumi. Telefona zvani, iekšā-ārā kolēģu vizītes un neparedzētas prasības no vadītāju puses, tie visi ir iemesli stresa izraisīšanai. Pārliecinies, ka tas ko sagaidi no komandas biedriem ir absolūti skaidrs un precīzi definēts. Dod tiem stabilu darba vidi, kur tie var apmierināt izvirzītās prasības.
Nenoteiktība. Ekonomiskās lejupslīdes laikā, iespēja tikt atlaistam ir galvenais stresu izraisošais aspekts. Tev ir jānodrošina komanda ar informāciju par esošo situāciju, kas var ietekmēt viņu darbu, un iespēju robežās jāļauj tiem nodrošināties, ka viņu darba vieta ir stabila.
Neatbilstoša atgriezeniskā saite (feedback). Darbiniekiem ir svarīgi zināt, vai tie apmierina izvirzītās prasības. Saturīgs, rakstisks un mutisks vērtējums ir nepieciešams no komandas līdera.
Neizpratne. Neprasme izrādīt atzinību ģenerē stresu. Ir ļoti daudz veidu, kā demonstrēt atzinību, bet visefektīvākais ir vienkārša patiesa atzinība par komandas biedru pūlēm un centieniem. Un ir nepieciešams to sagatavot rakstiski!
Kontroles trūkums. Stress ir vislielākais, ja komandas darbinieki jūt, ka viņiem ir minimāla ietekme uz procesiem, kuri tos ietekmē.
Turpinājumā minēšu četras vienkāršas stresu mazināšanas tehnikas, kurās droši varat padalīties arī ar citiem.
Pirmkārt, humors. Smiekli burtiski maina smadzeņu bioķīmiju. Tie palīdz arī mainīt apkārtājās pasaules uztveri. Ja gribi mainīt apkārtējās vides uztveri, iedomājies par komisku situāciju no savas dzīves. Otrkārt, nodarbojies ar sportu, jo stress ir saucējs depresijai un to var nomākt ar vitalitāti un kustību. Treškārt, dzer pietiekami daudz ūdens. Dehidrēšanās ir viena no neatpazītām fiziskajām un emocionālajām problēmām, kas var izraisīt nieru mazspēju līdz pat demenci. Ja tu ierobežo šūnu apgādi ar ūdeni saskaroties ar stresu, tu nevarēsi funkcionēt augstākajā līmenī ne fiziski, ne garīgi. Ceturtkārt, nodrošini sevi ar kvalitatīvu nakts mieru, jo gulēšana ir veselīga prāta un ķermeņa atpūtai. Gulēšana uzlādē un enerģizē, relaksē un palīdz attīrīt smadzenes no spriedzes un nepatīkamām sajūtām.
