Finanšu ministrs J.Reirs intervijā “Latvijas Avīzei” cita starpā min, ka jautājums par plānotā IIN samazinājuma atcelšanu izlemjams diskusijās, kuras pēc premjeres Laimdotas Straujumas aicinājuma noslēdzamas līdz šā gada jūlijam, augustam.
“Tirdzniecības un rūpniecības kamerai kā Latvijas lielākajai uzņēmēju organizācijai nav skaidra atbilde uz jautājumu, kad minētās diskusijas aizsāksies, kā un kur tās norisināsies,” biedru gatavību aktīvi iesaistīties sarunās piesaka L.Caune. “Uzņēmēji sagaida, ka diskusiju pamatā tiks likti aprēķini: noritēs ne vien valsts budžeta ieņēmumu – izdevumu modelēšana, bet tiks domāts arī par Latvijas nodokļu politikas un līdz ar to arī uzņēmumu starptautisko konkurētspēju vismaz Baltijas mērogā,” akcentē LTRK viceprezidente.
LTRK jau iepriekš paudusi bažas, ka publiskajā retorikā, dažādi interpretējot nodokļu likmes un nodokļu ieņēmumu statistiku, Finanšu ministrijas un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji Latviju salīdzina ar citām Eiropas Savienības valstīm, nepamatoti izdarot secinājumu, ka nepietiekamos ieņēmumus valsts budžetā rada zemas nodokļu likmes. Tomēr īstenā problēmas sakne ir zemā nodokļu iekasējamība un nespēja efektīvi samazināt kontrabandas un “ēnu” ekonomikas īpatsvaru Latvijā. Lai arī pēdējā gada laikā VID ir spējis atklāt apjomīgus nodokļu izkrāpšanas darījumus, tomēr darāmā šai jomā vēl ir ļoti daudz.
“Ja raugāmies uz darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, diemžēl, nākas secināt, ka Latvija vēl aizvien ir vissliktākajā pozīcijā – par katru darbiniekam izmaksājamo eiro darba devējam nodokļos jāsamaksā 1,75 eiro, kas ir tikpat, cik par augsto nodokļu zemi dēvētajā Zviedrijā! Igaunijā un Lietuvā attiecīgi šie izdevumi sasniedz 1,67 un 1,73 eiro³” uzsver LTRK viceprezidente. “Investoru, it īpaši lielo izvēle pie šādām darbaspēka izmaksām ir skaidra – nauda Latvijai vienkārši met līkumu,” teic L.Caune.
Vairāk...
Piesakies jaunumiem e-pastā!
