“Mans šībrīža darbs ir pārāk smags.” Ja tā sacīsiet, personāla atlases speciālists domās: “Tātad, tu negribi strādāt. Nevis tavs darbs ir smags, bet tu esi sliņķis. Varbūt ceri, ka šeit varēsi sēdēt, rokas klēpī salicis?” Tāpēc nekad nesaki šādu frāzi darba intervijā. Ja arī jums būtu taisnība, gandrīz nekad jums nenoticēs.
“Man patīk pārmaiņas.” Arī šis teiciens, izņemot dažus atsevišķus gadījumus, ir kļūda. Ar šo teicienu jūs liekat saprast, ka agrāk vai vēlāk dosieties prom, iespējams, par to agrāk nebrīdinot, jo jums patīk pārmaiņas. Šai situācijā jaunajā darba vietā tiks meklēts vismaz šķietami stabilāks cilvēks.
“Man vienkārši viss apnika.” Šī frāze arī ir līdzīga iepriekšējai. Ja jums apnicis līdzšinējais darbs, tad personāla atlases speciālists domās, ka jums apniks arī jaunais.
“Manā līdzšinējā darbā ir slikta vadība.” Iespējams, ka tā ir taisnība, bet, kas esat jūs, lai to teiktu? Un turklāt tādas informācijas izplatīšana ārpus darba vides nav labais tonis. Jebkurā organizācijā ir tie, kuru rokās ir vara un kuri lemj, pārējie ir izpildītāji, pretējā gadījumā visur valdītu anarhija.
“Nevaru sadzīvot ar saviem kolēģiem.” Sakot kaut ko līdzīgu, praktiski pasakāt, ka ja ne ar visiem, tad vismaz ar vairākumu kolēģu darbā jums ir problēmas. Ne jau visiem jāšķiet jums simpātiskiem, ne jau ar visiem vienmēr var izveidoties saprašanās, bet darba pamešana tāpēc, ka “ir slikti kolēģi”, nozīmē, ka jums ir nopietnas problēmas veidot komunikāciju ar citiem cilvēkiem.
Tāpēc pievērsiet uzmanību, ko sakāt darba intervijā. Tas nenozīmē slēpt patiesību, tas drīzāk nozīmē rūpīgi padomāt un izvēlēties pareizos vārdus, kā šo patiesību pasniegt.
Piesakies jaunumiem e-pastā!
