Iespējams, ka padotie novērtē priekšnieku kā personību un cilvēku, bet ienīst tikai kā vadītāju. Taču, ja priekšnieks nemēģinās kaut ko labot savā attieksmē, tad šis naids no profesionālās jomas var pārņemt arī privāto sfēru, kas nozīmē, ka darbinieki sāks necienīt arī priekšnieku kā personību.
Pirmais iemesls, kāpēc padotie varētu ienīst savu priekšnieku, ir - priekšnieks nezina, kas īsti darāms, jo pirmais aspekts, ko padotie novērtē un ievēro, ir priekšnieka kompetence. Priekšniekam ir jāparāda savos darbos, ka viņš labi pazīst savu uzņēmumu, tā mērķus, viņam jāliek saprast, ka padotie ir būtiska daļa no mehānisma, kas darbojas kopīgu mērķu sasniegšanai. Vislielākā priekšnieka kļūda ir tā, ka viņš dod nepareizu informāciju saviem padotajiem.
Otrā nīstamā attieksme ir necieņa pret darbiniekiem, jo tādā veidā tiek ievainota darbinieku pašapziņa un ticība saviem spēkiem, netiek cienītas viņu jūtas. Ja priekšnieks izturas ar necieņu pret darbiniekiem, tad arī no darbinieku puses viņš nesagaidīs cieņu. Darbinieki jutīs necieņu pret sevi, ja priekšnieks viņos neklausās, viņus pārtrauc, nenovērtē viņu idejas, ignorē ieteikumus, nevietā kritizē, neievēro viņu darba un atpūtas laikus utt.
Trešā kļūda ir priekšnieka nostāja, ka darbā būtisks ir tikai viņš, ka viņš ir visa centrs un atskaites punkts. Ja priekšnieks izvēlas savus favorītus un nevēlamās personas, atkarībā no sava noskaņojuma un simpātijām, ja izturas pret padotajiem kā pret savām personiskajām lietām, tad lai negaida, ka darbinieku viņu mīlēs un atbalstīs.
Darbinieki nevar izturēt priekšnieku, kurš izturas muļķīgi un neprognozējami, kurš manipulē ar darbiniekiem, bet pēc brīža runā ar viņiem tā, it kā nekas nebūtu noticis. Darbinieki ienīst priekšnieku, kas meklē iemeslus, lai strīdētos, ir negatīvs, izraisa nesaskaņa sun konfliktus padoto vidū.
Labs priekšnieks “nenosmacē” savus labākos darbiniekus. Ir svarīga uzticība attiecībās starp priekšnieku un padotajiem. Ja viņi tiek nemitīgi kontrolēti, apturēti, tiek slāpētas viņu idejas, tad tas nozīmē, ka priekšniekam nav ne kripatiņas uzticības. Tādā gadījumā šie cilvēki nekad nebūs spējīgi strādāt no sirds un par to ienīdīs priekšnieku.
Ja priekšnieks nezina, kar ko nodarbojas padotie, arī tas ir iemesls, lai ar laiku pret viņu veidotos naids. Nav jāzina visas detaļas, bet jāzina pietiekami, lai šo uzņēmumu un tā darbiniekus varētu vadīt pareizajā virzienā. Tāpēc ar darbiniekiem ir bieži jāsarunājas, lai saprastu, vai viss ir kārtībā, vai viņiem netiek uzlikts pārāk liels slogs. Padotie ienīst priekšnieku, kurš pret darbiniekiem izturas kā pret sākumskolas skolēniem, jo nezina, kāds ir kuram pienākums.
Priekšnieks nedrīkst aizmirst, ka viņa padotajiem ir sava dzīve arī ārpus darba laika. Darbinieki nav roboti, kas var vienmēr strādāt arī pēc darba laika beigām un būt gatavi darbam jebkurā diennakts stundā. Viņiem ir ģimene, draugi, hobiji un tiesības uz brīvo laiku. Viņi novērtēs priekšnieku, kurš tā nerīkojas. Kaut gan tai pat laikā arī darbinieki kontrolē priekšnieku – viņi redz, ka katru nedēļas nogali viņš atnāk pēc brīvdienām skaisti iededzis, ka viņam ir atkaljauna mašīna. Problēmas sākas tad, kad priekšnieks sūdzas par naudas trūkumu un neparūpējas pat par mazām dāvanām svētkos, bet turpina savas māšinas mainīt uz nebēdu.
Labākie darbinieku nestrādā tikai atalgojuma dēļ. Viņi jūtas piederīgi uzņēmumam, attīsta jaunas idejas, domā un rūpējas par uzlabojumiem. Nenovērtēt šīs darbinieku pūles, nepateikt citiem, ka ideja, kas tiek attīstīta, ir konkrēta darbinieka piedāvājums, ir patiess noziegums.
Visi kļūdās un par kļūdām saņem attiecīgu sodu vai rājienu, bet tas nenozīmē, ka cilvēks, kurš kļūdījies, jānolīdzina līdz ar zemi un jānostāda neērtā situācijā citu darbinieku acīs. Tas nepalīdzēs šim darbiniekam laboties, un arī attiecības ar priekšnieku, kurš tā rīkojas, vairs nebūs labojamas.
Un vēl viens ieteikums priekšniekiem – neesiet visvareni un netēlojiet visvarenus priekšniekus!
Piesakies jaunumiem e-pastā!
