Cik cilvēku, tik viedokļi, tāpēc vēljoprojām nav atrasts ideālais variants darbu optimizēšanai, vieni ir kabinetu piekritēji, bet otri atvērtā plānojuma cienītāji. Arī pirmsākumos abi šie darba interjeri konkurē viens ar otru.
Sākotnēji biroju darba uzplaukumā, lielākā daļa uzņēmumu vadītāji uzskatīja, ka darbinieku produktivitāti un efektivitāti palielina darbs tieši atvērtā plānojuma birojos. Taču jau tad darba vadītājiem tika iebūvēti speciāli kabineti, lai tie no savas darba vietas varētu labāk pāredzēt rūpnīcā notiekošo. Tomēr, lielu atsaucību šis plānojums pirmsākumos neieguva, jo darba vadītāji nonāca pie secinājumiem, ka šāds plānojums būtiski mazina darbinieku motivāciju strādāt.
Mums ierasto biroju kabineta aizsācējs ir Herman Miller Mēbeļu dizaina studijas darbinieks Roberts Propsta, kurš nāca klajā ar alternatīvu risinājumu biroja dzīves uzlabošanai. Plāns paredzēja darbiniekus nodalīt, ierīkojot viņiem kabinetus, tādejādi palielinot katra darbinieka produktivitāti un uzsverot katra individualitāti un neatkarību, šādu risinājumu mēdza dēvēt par “Rīcības biroju”. 70-tajos gados Propsts turpināja sava dizaina attīstību un attīstīja to līdz biroja kabinetiem, tādiem kādus mēs tos pazīstam šodien. Kā jauninājumu ieviesa skaņas izolāciju un samazināja paša kabineta izveides izmaksas. Šie jaunie uzlabotie kabineti radīja lielu revolūciju biroja interjeros, tie kļuva ļoti populāri un ir populāri vēljoprojām. Arī no dizaina viedokļa šie kabineti nepalika nepamanīti. 1985. gadā Propsts un viņa radītais biroja interjers saņēma Pasaules dizaina konferences balvu, kā labākais biroja interjera dizains.
Pēdējos gados arvien populārāks kļūst atvērtā tipa interjers, kabineti tiek nojaukti un attiecīgi pa grupām tiek sadalīti darbinieki vienā telpā. Taču 2013. gadā veikatajā pētījumā ir pierādījies, ka tomēr atvērtais plānojums samazina darba efektivitāti par 6%, taču tas paaugstina iespējamību ātrāk un ērtak dalīties ar informāciju un idejām, kas savukārt rada augstāku darba kvalitāti. Tomēr, neņemot vēra šo faktu, 2014.gadā apkopotie dati liecina, ka 54% darbinieki, kuri šobrīd strādā atvērtajā plānojumā, labprātāk vēlētos atsevišķu kabinetu.
Arvien vairāk attīstoties tehnoloģijām, tiek pieņemts, ka darbs obligāti nav jāveic sēžot birojā pie darba galda. Arvien vairāk uzņēmumu sāk ieviest alternatīvo darbu vidi, kas savukārt veicina brīvāku un nepiespiestāku darba vietu, līdz ar to darbinieki jūtas laimīgāki un apmierinātāki ar savu darba vietu. Un jo darbinieks ir laimīgāks, jo lielāka ir tā produktivitāte. Bet, protams, nav tāds viens pareizais un vislabākais biroja iekārtojums, tāpēc katrs meklē to, kas viņam ir atbilstošāks un pieņemamāks.
Avots: theundercoverrecruiter.com
Piesakies jaunumiem e-pastā!
