Ņemot vērā augstos bezdarba rādītājus visā Eiropā, ar atraidījumu pēc darba intervijas vai pat bez darba intervijas var saskarties jebkurš darba meklētājs. Vārdi „paldies nē” vai klusēšana no potenciālā darba devēja puses sagādā vilšanos. Tad ir jāatgūstas no negatīvās pieredzes, jāsaprot savas kļūdas un jādodas tālāk.

Ir dabiski justies nomāktam pēc negatīvas pieredzes darba intervijā vai arī pēc tam, ja nav nemaz saņemta atbilde uz pieteikuma vēstuli. Lai sevi uzmundrinātu un atgūtos, ir nevis jāslīgst bezcerībā, bet gan jāmācās no kļūdām un jārīkojas citādāk nākamajā reizē.

Ja ir iespējams, var vērsties pie cilvēka, kas veica atlasi, lai uzzinātu, kāpēc tika izvēlēts cits kandidāts. Vislabāk ir piezvanīt un to palūgt, jo e-pasti daudz biežāk tiek ignorēti. Tas ir jādara ļoti pieklājīgi un pacietīgi, jo darba devējam nav obligāti jāsniedz atsauksmes.

Ja ir izdevies saņemt atsauksmes, tad tās ir jāuzklausa un jāizprot, var lūgt padomu, kas būtu jādara citrreiz, lai rezultāts būtu pozitīvs. Ir jābūt godīgam un jāpajautā sev pašam, vai dodoties uz interviju ir bijusi nepieciešamā motivācija, vai tiešām šo darbu vēlējies, vai piemīt visas dotības, kas darba devējam šķita nepieciešamas.

Vienmēr jāsaglabā pozitīvisms un nedrīkst ļaut, lai piedzīvotais negatīvi ietekmē turpmākos darba meklējumus. Viss ir jāuztver kā izaicinājums uzlabot savas spējas un iemaņas!

Un lai veicas nākamajā reizē!

Ilze Mežniece