Diemžēl ir tik daudz cilvēku, kuriem nepatīk savs darbs. Bieži viņi neuzsmaida klientiem, ir izklaidīgi, katru dienu ar nepacietību gaida darbadienas beigas,  no rīta mostas ar smagām domām par gaidāmo darbu, kā arī ilgojas pēc brīvdienām, lai vismaz kādu laiku tiktu brīvībā.

Vislabāk būtu, ja katrs cilvēks savus hobijus un aizraušanās varētu īstenot darba vietā, tādā veidā iemīlot to, ko dara. Bet kā lai to izdara? Turklāt ne vienmēr tas ir iespējams.

Lai iemīlētu savu darbu, vispirmām kārtām, ir nepieciešama apziņa, ka veicamajam darbam ir jēga, ka tas kādam ir noderīgs, ka, pateicoties šim darbam, kādam varam palīdzēt. Tātad, ir jāpamana darba pozitīvās puses, nevis jākoncentrējas uz to, kas darba vietā vai veicamajā darbā nepatīk.

Otra svarīga lieta ir pieņemšana. Tas nozīmē - pieņemt to, ka katrā darbā un katrā lietā ir arī nosacīti negatīvas puses. Lai to panāktu, vajag pajautāt sevi, kāpēc citiem ir svarīgi, lai veicu darbā arī nepatīkamus pienākumus. tas palīdzēs mainīt attieksmi pret veicamajiem darbiem.

domājot par saviem pienākumiem un lomu darba vietā, tā vietā, lai domātu, ka kāds pienākums ir pazemojošs (neviens darbs nav pazemojošs!), drīzāk jāsaprot, ka katrs darbs vai tā augļi ir kādam nepieciešami.

Tāpat jācenšas strādāt mierīgi, rūpīgi - jo vairāk uzmanības un pūļu ieguldīsim veicamajā darbā, jo vairāk tas mūs aizraus un jo vairāk tas mūs ieinteresēs.

Vissvarīgākais ir saprast, ka darba iemīlēšana tā ir mūsu katra izvēle, kuru varam veikt ik dienas. Ne jau darbs ir slikts vai garlaicīgs, drīzāk mums tas tāds tikai šķiet. Svarīgākā ir attieksme! Ja beigsim sūdzēties, pievērst uzmanību tikai negatīvajiem aspektiem, bet tā vietā koncentrēsimies uz pozitīvo, tad pakāpeniski spēsim iemīlēt to, ko veicam katru dienu. Pirms domas par darba mainīšanu ir vērts mainīt attieksmi un domāšanu pret esošo darbu.