„Ja kāds kolēģis man lūdz, esmu vienmēr gatavs palīdzēt”, „Ikreiz, kad manam priekšniekam nepieciešama palīdzība, viņš lūdz man”, „Pat ja man ir darba pāri galvai, es nekad neatsakos palīdzēt”. Ja kādā no šīm frāzēm izdevis atpazīt sevi, tas nozīmē – neprotam pateikt „nē”. Šī problēma pastāv arī darba vidē, jo tie, kas vienmēr saka „jā”, apzinās, ka tādā gadījumā darba iespēja ir nodrošināta uz ilgāku laiku, jo priekšnieks jau neatbrīvosies no cilvēka, kas ir gatavs uz visu. Tomēr karjeras speciāliste Mirjama Salpetere pauž uzskatu, ka ne vienmēr „jā” ir pareizā attieksme pret situācijām darba vidē. Pārāk bieži esot gatavam „aizbāzt visus caurumus”, var ciest personiskās attiecības, un ne tikai darbā. Ideāli būtu atrast līdzsvaru starp profesionālo izaugsmi, garīgo un fizisko veselību un savu privāto dzīvi. Viegli to sacīt, bet ne vienmēr viegli izpildīt. Ne vienmēr „nē” sabojā reputāciju darbā. Tieši otrādi – dažkārt „nē” var nostrādāt pilnīgi pretēji un vairot cieņu no vadības puses. Tomēr varbūt šādi nevajag rīkoties, ja sagaidāt, ka jūs paaugstinās amatā. Tad ir vērts pagaidīt un sakost zobus līdz piemērotākam brīdim. Tai pat laikā svarīgs ir nevis sauss „nē”, bet gan pamatota atbilde. Iespējams, ne vienmēr tas būs tikai vārds „nē”. Tas var būt situācijas izskaidrojums, rodot pamatojumu savam viedoklim. Otra iespēja ir daļēji uzņemties kādu jaunu pienākumu, piedāvājot kādu alternatīvu otrai pienākuma daļai, ko nespējat vai nevēlaties uzņemties. Bet jāmāk būt kategoriskam tādā gadījumā, ja uzliktais pienākums kaut kādā veidā spēcīgi sabojā jūsu plānus, piemēram, brīvdienām. Arī šai gadījumā jāmāk izvēlēties pareizie vārdi, paskaidrojot, ka šoreiz „tomēr nē”, bet citreiz tas būtu iespējams.