Par Latvijas iedzīvotāju izceļošanu uz ārvalstīm liecina dažādi pētījumi un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Laikā no 2000. līdz 2010. gadam esot izbraukuši ap 200 000 Latvijas valstspiederīgo. 2013. gadā Latviju pameta vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju.

Emigrēšana uz citu valsti mūsdienās ir ierasta parādība - cilvēki ceļo, emigrē, meklē darbu vai viņiem tiek piedāvātas darba iespējas citur, apprecas utt. Daudz ir tādu, kas vienkārši dodas jaunas pieredzes un piedzīvojumu meklējumos, lai pēc tam atgrieztos vai dotos vēl citur. Taču ir vērts paturēt prātā, ka pieredze ārvalstīs sākas pirms iekāpšanas lidmašīnā un parasti turpinās arī pēc atgriešanās.

Man pašai visvairāk rūpju sagādā mantu pārvadāšana. Dzīvojot vairākus gadus vienā un tai pašā vietā, cilvēks „apaug” ar mantām. Tad sākas plānošana – kur atstāt kastes ar apģērbu, kam uzticēt grāmatas, kas aplaistīs puķes un kurš kādu laiku varēs izmantot manu velosipēdu. Nākamās rūpes ir par to, kāda būs ikdiena jaunajā valstī, vai būs jauni draugi, kādas ir tradīcijas utt. Nereti sākumā, pieņemot lēmumu doties prom, viss šķiet tik brīnišķīgi. Tomēr, sākot pievērst uzmanību katrai no šim ikdienišķajām lietām, dažreiz pat uznāk kārdinājums visam atmest ar roku un turpināt tik ērto un ierasto ikdienu. Tāpēc labāk ir sākt plānot lietas laikus.

Pārbaudes brauciens
Ja ceļojums plānots uz valsti, kur vēl nekad nav būts, īss tūrisma un izpētes brauciens pirms pārvākšanās ir lieliska ideja. Vairāki uzņēmumi jau pielieto šādu praksti, piedāvājot saviem darbiniekiem, kurus paredzēts pārcelt darbā uz citu valsti, īsu izlūkceļojumu. Ja kāds pats ir nolēmis doties prom, tad šāds ceļojums arī būs jāorganizē pašam. Tai pat laikā, protams, esot tūrista statusā, nekad nav īsti iespējams izbaudīt reālo ikdienu. Tāpēc šādā izbraucienā jāsaprot, ka tas, kas kā tūristam šķiet iedvesmojoši, ikdienas dzīvē var šķist garlaicīgi un nepieņemami.

Gatavošanās
Būtiski ir savākt pēc iespējas vairāk informācijas, lai pēc tam pēc iespējas vieglāk izdzīvotu kultūršoku. Praktiski tas nozīmē jau laicīgi veikt izpēti internetā, aptaujājot draugus un apmeklējot attiecīgās iestādes. Visbūtiskāk ir uzzināt, kādi dokumenti nepieciešami, lai sāktu dzīvi un reģistrētos jaunajā dzīvesvietā, kāda ir veselības aprūpes, banku, skolu sistēma, kuras vietas ir piemērotākās dzīvošanai, kā atrast darbu, ja līdzi brauc arī dzīvesbiedrs. Tāpat būtiski ir iemācīties vismaz pāris pamatfrāzes jaunajā valodā un, ja iespējams, atrast kādu, kurš pirmajās nedēļās varētu palīdzēt noorientēties jaunajā vietā.

Jauna kultūra
Kultūras atšķirības visvairāk izpaužas tieši ikdienas situācijās un cilvēku attieksmē. Katrs esam pieraduši pie tā, kas mums ir mācīts, kā darīja mūsu valstī, ģimenē utt. Ja arī jaunajā dzīvesvietā turpināsim egocentriski uzskatīt, ka esam vispareizākie, ja uzvedīsimies etnocentriski, tas var tikai kavēt attiecību izveidošanu ar līdzcilvēkiem. Tāpēc arī šeit noderēs īsa kultūras un tradīciju izpēte, bieži būs jālauž savi stereotipi, lai spētu pieņemt citādo. Pieredze ārvalstīs bagātina gan personīgā, gan profesionālā līmenī un dāvā jaunu skatījumu, izpratni, paver jaunus horizontus un jaunas iespējas citiem izaicinājumiem.

Autore: Ilze Mežniece