Kas palīdz mums saglabāt iekšēju un ārēju mieru reizēs, kad darbavietā nevaram neko mainīt pašu spēkiem un ir jāļaujas notikumu attīstībai? Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu patieso es, vienmēr spēs atrast sevī kaut iemeslu būt laimīgam. Vai kādreiz esat dzirdējuši kādu sakām: „Es negribu kāpt ārpus savas komforta zonas”, vai arī „Lai paveiktu uzdoto uzdevumu, man tiešām bija jāizkāpj no komforta zonas.” Personīgā komforta zona īstenībā ir briesmīga lieta, jo būtiski kavē jebkādas pārmaiņas cilvēka dzīvē vai tā attīstību. Jebkura ārējo apstākļu vai apkārtējo cilvēku ietekme, kas vērsta uz manas personīgās komforta zonas izmaiņām, tiek uztverta kā draudi. Kāpēc tas tā notiek? Ir vairāki iemesli: 1)      trūkst pašpārliecības un neesam pašpārliecināti par sevi 2)      mēs vienmēr tiecamies sevi vērtēt zemāk, kā patiesībā esam, jo neesam pārliecināti par savām spējām 3)      mums trūkst ticības saviem spēkiem, jo salīdzinām sevi ar citiem 4)      mēs vienkārši gribam būt kā runči, kuri ieritinājušies uz siltās krāsns, lai neviens mūs netraucē; nevēlēšanās izkāpt ārā no personīgās komforta zonas Apgalvojumam „mums ir laiks, nekurs nav jāsteidzas” var būt divas puses. Pirmkārt, cilvēki, kuri pēc dabas ir slinki, tāpēc nekad, nekur nesteidzas. Otrkārt, tie ir cilvēki, kuri ir pārliecināti par sevi, nekur nesteidzas, jo uzticas saviem spēkiem, spēj aprēķināt situācijas. Kā atpazīt šos divus tipus „mums ir laiks, nekur nav jāsteidzas” savos darbiniekos? Tas būtībā ir ļoti vienkārši. Tā ir iekšējā sajūta, kas tevi pārņem, kad tev šo frāzi saka konkrēts darbinieks.  Ja to tev teiks mūžīgi slinkais, tad tava iekšējā balss tev teiks:

• „Nu jā, stāsti manim’ Daugaviņa, tad jau labāk es šo darbu paveikšu bez viņa/viņas iesaistīšanas.”
• „Skaidrs varu gaidīt veselu mūžību līdz darbs tiks paveikts un man mūžīgi būs jākontrolē katrs solis. ”
• „Ko tu man saki, man vajag šo uzdevumu, lai tu paveic tagad un nekavējoties!”

Savukārt, ja frāzi „mums ir laiks, nekur nav jāsteidzas” teiks pārliecinātie cilvēki, tad tava iekšējā balss tev liks justies šādi:

• Tu pilnībā nomierināsies; tevi pārņemsi sajūtu, ka viss ir kārtībā,
• Iekšēji būsi pacilātā stāvoklī, jo būsi ieinteresēts gala rezultātā un pārliecināts, ka gala rezultāts būs labs
• Tu izrādīsi neviltotu prieku un piedāvāsi no savas puses jebkura veida palīdzību, ja vien tā būs nepieciešama, lai sasniegtu kopējo mērķi.

Centies papētīt savas iekšējās sajūtas, ik reizi, kad tiecies ar kādu darba kolēģi. Ko saruna vai kopēja darbošanās projektos tevī izraisa ar konkrēto darbinieku? Kādas sajūtas tevi pārņem, kad viens vai otrs darbinieks ierodas darba vietā un ieņem darba galdu? u.c. Piedāvāju aizpildīt testu - Vai, proti, dzīvot saskaņā ar sevi? Kas palīdz mums saglabāt iekšēju un ārēju mieru reizēs, kad darbavietā nevaram neko mainīt pašu spēkiem un ir jāļaujas notikumu attīstībai? Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu patieso es, vienmēr spēs atrast sevī kaut iemeslu būt laimīgam.